Arhīvi

Ēdīsim vairāk svaigu pārtiku jeb citāds skats uz cepumiem.

Kas gan kopīgs cepumiem, saldējumam, čipsiem un šokolādes batoniņiem? Atbilde ir vienkārša – tā visa ir saucama par intensīvi apstrādātu pārtiku. Salīdzinājumam – ābols šādā vērtējumā būtu neapstrādāta pārtika, bet maize saucama par vidēji apstrādātu. Šādu skalu var veidot, iedziļinoties attiecīgo pārtikas produktu vai ēdienu ražošanas procesā – cik daudz soļi un dažādas starpstadijas ir nepieciešamas, lai nonāktu līdz galaproduktam. Intensīvi apstrādāta pārtika, nevērtējot mājas gatavojumus, bet rūpnieciskos, parasti var lepoties arī ar daudzām pievienotām sastāvdaļām – ne tikai sāli un cukuru vai garšvielām, bet arī ar taukiem un dažādiem konservantiem vai pārtikas piedevām, kas padara attiecīgo produktu pievilcīgāku, garšas kārpiņas kairinošāku vai paildzina produkta derīguma termiņu.

Līdztekus lielākām porcijām un pārēšanās problemātikai, tieši intensīvi apstrādāta pārtika visbiežāk tiek minēta kā viens no galvenajiem liekā svara un aptaukošanās izraisītājiem visā pasaulē. Pēdējā desmitgadē tuklums ir kļuvis par pasaules izplatītāko veselības problēmu, kas skar katru trešo cilvēku. Tomēr intensīvi apstrādāta pārtika neraisa mūsu bažas tikai  veselības, bet arī vides ietekmju dēļ. Gandrīz visas apstrādes metodes ir ļoti energoietilpīgas un līdz ar to arī to ražošanas procesā tiek patērēts būtiski vairāk resursu kā citā pārtikā.

Izlasi stāstu :”Vai šis ēdiens ir vērtīgs?”.

No tāluma Andrejs pamanīja, ka vectēvs, uzvilcis savu darba tērpu, jau rosās mājas pagalmā, gatavs ķerties pie darba. Vectēva darba tērps bija daudz ko piedzīvojis strādnieka kostīms un liela instrumentu josta, kas ar visu nepieciešamo jau sagatavotu, bija aplikta viņam ap vidu.

„Ā, arī mazdēls ir klāt, tas ir tik laipni no tavas puses, ka nāc man palīgā salabot dārza sētu! Bet kas tad tas tev rokā?“ sasveicinājās vienmēr vērīgais vectēvs.

„Tie ir šokolādes cepumi ar ķiršu želeju iekšā, ļoti vērtīgi un labi!“

„Hmm, kādā veidā vērtīgi un labi? Vai tad tu nesen kā nepaēdi pusdienas ar visu saldo ēdienu?“ nedaudz nobažījies jautāja vectēvs.

„Nu, jā, bet šie cepumi arī ir labi! Skaties – te pat stāv rakstīts, ka enerģija katrā kumosā!“

„Ai, ai Andrej, tev taču tūliņ būs divpadsmit gadu… Un tu vēl kaut kam tādam tiešām tici? Andrejs aizdomājies pielieca galvu: „Kā tu to domā?“

„Es domāju, ka esi taču diezgan jau pieaudzis, lai sāktu domāt pats ar savu galvu, ne ar to, kas reklamējas uz cepumu pakas! Visas tās krāsainās paciņas un reklāmas televīzijā tiešām tā ir tevi ietekmējušas, ka tagad tu akli tici visiem tiem saukļiem? Tagad klausies uzmanīgi un iegaumē uz visu dzīvi – gribu tev atklāt ko patiešām svarīgu!“ Vectēvs ieturēja pauzi, kamēr uzmanīgi ielika instrumentu jostā atpakaļ āmuru un tad teica: „Tikai pārtika ar dzīvību iekšā var tev sniegt enerģiju.“

Andrejs ieplēta acis un izbrīnīts atkārtoja: „Ar dzīvību iekšā? Kā tad to saprast? Tā kā tārpus ābolā?“

No smiekliem vectēvs kādu brīdi nespēja parunāt „Nu ne īsti tā, bet uz to pusi jau ir. Kāpēc īstenībā tu vispār ēd?“

Andrejs daudz nedomājot sniedza atbildi: „Nu tāpēc, ka ir lietas, kas labi garšo. Un arī tāpēc, ka ēdiens uztur manī dzīvību. Ja es kārtīgi neēstu, es taču saslimtu un nomirtu.“

„Jā, tā ir. Ēdiens tavam ķermenim dod spēkus dzīvot. Tieši tādēļ vislabākais, ko tu vari darīt ir izvēlēties tādu ēdienu, kam pašam vēl iekšā ir dzīvība. Iedomājies, piemēram, mazu zirnīti. Ja tu zirnim uzliesi ūdeni un paturēsi tumsā uz nakti, nākamajā dienā tas sāks dīgt. Tas nozīmē, ka viņā iekšā ir liela dzīvības enerģija. Tas pat var izaugt liels un dot ražu, ja tu neapēd dīgstu. Tāpat ir ar kartupeļiem, kaut vai tiem, ko vecmāmiņa mums gatavo vakariņām pašreiz iekšā. Ja es tos tagad iestādītu, tad nākamajā gadā tur uzaugtu jaunie kartupeļi.

„Ā… Bet kā ar augļiem? Tie taču arī satur dzīvības enerģiju, vai ne?“ jautāja Andrejs.

„Protams, ka satur. Jo svaigāki, jo tās ir vairāk. Vislabāk ir ēst to, kas nesen ir novākts – vai nu noplūcot no koka, vai izrokot no augsnes.“

„Tad jau mums ir ļoti paveicies, jo mums te viss kas tāds aug pašiem dārzā, vectētiņ!“

„Jā, mums ir gan paveicies. Svarīgi ir arī ikdienā atcerēties, jo mazāk ēdiens ir izmainīts visādi apstrādājot un pārstrādājot, jo lielāku dzīvības enerģiju tas satur. Tavs tēvocis, kas gāja gudrās skolās un izmācījās par ārstu, tagad sāktu gudri runāt par visādiem vitamīniem un uzturvielām. Man gan vairāk patīk vienkārši pateikt tā, kā īstenībā dzīvē ir.“

„Ko tas nozīmē – izmainīt ēdienu?“

„Nu paskaties uz saviem cepumiem. Kas gan tur ir no dabīgām izejvielām? Kā tu domā, tur vēl ir palikusi kāda dzīvības enerģija iekšā?“

 

 

Vai zinājāt…?

-Apmēram 43 miljoni bērnu, jaunāki par 5 gadu vecumu, 2010. gadā cieta no liekā svara.

-Vismaz 2,6 miljoni cilvēku ik gadus mirst no sirds un asinsvadu slimībām, ko izraisa aptaukošanās.

-Mūsdienās, rēķinot vidējo, pasaules iedzīvotāji, salīdzinot ar iepriekšējām paaudzēm, patērē par 20 procentiem vairāk cukura un dažādus saldinātājus.

PVO, Izaicinājumi, http://www.who.int/nutrition/challenges/en/

1960. gadā, vidējais cukura un saldinātāju patēriņš bija 54 grami uz cilvēku. 2011. gadā patēriņš bija pieaudzis līdz 66 gramiem Avots: http://www.nationalgeographic.com/what-the-world-eats/

Advertisements