Arhīvi

Aizsargāts: Cīrulīši gatavo pupiņu pastēti!

Šis saturs ir aizsargāts ar paroli. Lai to apskatītu, lūdzu, ievadiet savu paroli zemāk:

Advertisements

Problēma: dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņa pieaugums pasaulē 

Kā tas var būt, ka tik vienkārša un ierasta lieta kā gaļas gabals pēkšņi ir nonācis planētas nākotnes izaicinājumu diskusiju krustugunīs? Atbildes ir meklējamas divos virzienos. Pirmām kārtām, jau jāņem vērā, ka planētu apdzīvo arvien lielāks skaits cilvēku un ir sagaidāms, ka 2050. gadā mūsu būs jau 9 miljardi. Līdz ar cilvēku skaita pieauguma tendenci, protams, palielinās arī pieprasījums pēc pārtikas. Otra vērā ņemamā tendence ir tāda, ka dzīvnieku izcelsmes produkti (gaļa, olas un piena produkti) lēnām, bet noteikti iekaro nozīmīgāku īpatsvaru mūsu uzturā. Tam ir savas ekoloģiskās sekas, jo gaļas un piena lopkopība patērē daudz dabas resursu. Īsumā – arvien lielāks skaits cilvēku savā uzturā patērē arvien vairāk dzīvnieku izcelsmes produktu, tomēr resursu skaits uz planētas, kas nepieciešams to ražošanai, nepalielinās.

Pieprasījuma pieaugums pēc gaļas produktiem ir izteikti redzams tādās valstīs kā Ķīna, tomēr visvairāk tos patērē Eiropā, ASV un citās attīstītajās valstīs, kur arī gaļas patēriņš nesamazinās.

Lopkopības intensīva attīstība rada virkni vides problēmu. Saskaņā ar ANO vērtējumu, gaļas patēriņš ir viens no klimata pārmaiņu dzinējspēkiem un bieži vien ir saistīts ar neracionālu dabas resursu izmantošanu (ūdens resursi, zemes platības, ietekme uz ekosistēmām) vai pat noplicināšanu.

Kā gan gaļa varēja kļūt par tādu vides un klimata problēmu, kas pēc apjoma un ietekmēm pārspēj pat transporta nozari? Iemesls ir lopu audzēšanai nepieciešamās zemes platības. Un tās nav tikai ganības, jāņem vērā arī zemes platības, kas nepieciešamas lopbarības audzēšanai. Un lopbarības audzēšanai (populārākās lopbarības kultūras pasaulē ir soja un kukurūza) nepieciešamās zemes platības pēdējās desmitgadēs izraisa masveida meža izciršanas. Tāpat arī jāņem vērā, ka paši dzīvnieki emitē lielu daudzumu metāna – siltumnīcefektu izraisošas gāzes, kuras negatīvā ietekme uz klimata sistēmu ir trīs reizes postošāka kā oglekļa dioksīdam. Līdz ar to mazāks gaļas patēriņš ikdienas uzturā ir ļoti konkrēts veids, kā pasargāt planētas klimatu un, iespējams, tas ir vienkāršāks par citiem izaicinājumiem, piemēram, mēģinājumiem pārveidot visas civilizācijas mobilitātes sistēmas.

 

Definīcijas zināšanai

Ilgtspējīga attīstība: attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai.

Oglekļa dioksīds (CO2): bezkrāsaina gāze, kas veidojas visu oglekli saturošo vielu sadedzināšanas procesā, kā arī elpojot. Lielā koncentrācijā CO2 ietekmē klimata pārmaiņas.

Klimata pārmaiņas: ilgtermiņa izmaiņas planētas klimata sistēmās, galvenokārt, pārmaiņas, kas rodas saistībā ar paaugstinošos atmosfēras temperatūru.

Vai jūs zinājāt…?

– Jau trešā daļa no visas aramzemes uz planētas tiek izmantota, lai izaudzētu lopbarību. Līdz 2050. gadam lopbarības audzēšanai nepieciešamās zemes īpatsvars var pieaugt līdz pat pusei no kopīgajām platībām.

– Lai sagādātu lopbarību Eiropai, nepieciešams 20 miljoni zemes hektāru. Tā ir apmēram tikpat liela platība kā visa Vācija.

– Lai saražotu izejvielas vienam hamburgerim, tiek patērēti 2400 litri ūdens.

– ANO Vides programma rekomendē gadā cilvēkam nepatērēt vairāk kā 37 kg gaļas

Sakarības:

  • Mazāks gaļas patēriņš palīdz novērst klimata pārmaiņas
  • Mazāks gaļas patēriņš palīdz taupīt ūdens resursus
  • Augstākas kvalitātes, ilgtspējīgi un bioloģiski ražotas, gaļas patēriņš konvencionālo produktu vietā palīdz ietaupīt ūdens resursus, saglabāt augsnes kvalitāti un pasargāt tradicionālās šķirnes