Annelē uzsākta mērķtiecīga psihoemocionālās veselības veicināšana

 

Pēc Pasaules Veselības organizācijas definīcijas veselība ir labklājība – fiziska, psihiska un sociāla. Tātad psihoemocionālā veselība ir nozīmīga komponente Pasaules Veselības organizācijas noteiktajā veselības konceptā. Ārsti īpaši vēlas akcentēt – psihoemocionālā veselība ir aizsargfaktors fiziskajai veselībai. Psihoemocionālās veselības būtiskākie kritēriji ir:

  • Spēja veidot dziļas, emocionāli piesātinātas, empātiskas attiecības;
  • spēja pārdzīvot relatīvi pilnu jūtu apjomu, izprast tās, rīkoties saskaņā ar jūtām un kontrolēt tās, kā arī spēja uztvert citu cilvēku emocijas;
  • laba afektu (intensīvu jūtu) regulācija adaptīvā veidā;
  • spēja paskatīties uz situāciju no dažādām pusēm;
  • adekvāti reaģēt uz stresu un atgūties no tā bez grūtībām (Ego spēks un dzīvesprieks, elastīgums);
  • spēja pielāgoties (adaptēties) apstākļiem, nepiedzīvojot distresu un neradot to citiem;
  • spēja realizēt savus talantus, prasmes (pašrealizēšanās);
  • spēja iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs,
  • spēja sasniegt gandarījuma izjūtu, kas padara vērtīgus ikdienas centienus;
  • spēja būt autonomam – pašnoteikšanās un lēmumu pieņemšanas neatkarība;
  • spēja būt veiksmīgam dažādās sociālajās lomās (Slimību profilakses un kontroles centrs, 2014).

Pirmsskolas vecuma bērniem ir emocionāli visneapvaldītākais raksturs nekā pārējos periodos. Tāpēc šajā laikā bērnam var būt vienlaicīgi vairākas jūtas – viņš var dusmoties un būt līdzjūtīgs, var palīdzēt kādam un zaudēt paškontroli, var izjust vainas apziņu un meklēt sev attaisnojumu. Šajā vecumā rodas konflikts starp “Es gribu!” un “Tā vajag!” Tāpēc psiholoģijā runā arī par problemātisku uzvedību. Šajā vecumā attīstās arī augstākās jūtas, vērtību orientācija un tikumi. Emocionālā labsajūta veicina normālu bērna personības attīstību, labvēlīgu attieksmi pret sevi un citiem (Vidnere M.).

Šinī mācību gadā PII”Annele” viena no pedagoģiskā darba galvenajām prioritātēm ir audzēkņu psihoemocionālās veselības un sociālo prasmju attīstības veicināšana.

Balstoties uz Uzvedības terapijas un sociālo prasmju trenēšanu (Wim de May, Pirsko L., 2016), bērniem visa mācību gada garumā tiks attīstītas sekojošas prasmes:

  • emociju atpazīšana;
  • emociju pašregulēšana;
  • atslābināšanās un nomierināšanās;
  • klausīšanās (uzmanības noturēšana);
  • problēmu risināšana;
  • sadarbošanās;
  • noteikumu un sociālo normu ievērošana.

Iestādes māsa / drāmas terapeite  Inese Skukovska.

Advertisements