E.Pikleres izpratne par bērnu attīstību

Līga Barone – Tamoviča,
Pikler pedagoģijas speciāliste par

E.Pikleres izpratni par bērnu attīstību

Ungāru bērnu ārstes Emmijas Pikleres izstrādātie principi un teorija ir viņas dzīves laikā iegūtās pieredzes un pētījumu rezultāts.

Kā lielākā daļa no visiem revolucionārajiem atklājumiem, šis skatījums ir īpašs savā vienkāršībā – katram bērnam attīstībai nepieciešams savs, pavisam personīgs laiks. Bērna autonomija, individualitāte un personība izveidojas tad, ja šai attīstībai ļauj norisināties patstāvīgi un netraucēti.

Stabilās, drošās attiecībās un vidē augoši bērni, kustības un rotaļas apgūst pašiniciatīvas ceļā atbilstoši savām interesēm. Komunikācija un sociālās spējas attīstās dialogā ar pieaugušajiem, ja tie atpazīst un adekvāti izprot bērna signālus.

Lai nodrošinātu patstāvīgu mācīšanos, pieaugušajiem jārada vide, kura atbilst bērna konkrētajai attīstības pakāpei un nepieciešamībām. Lai to spētu paveikt, pieaugušajiem jāmāk saredzēt bērna attīstības soļus un jāizprot to nozīme.

Tikai tur, kur bērns izdzīvo un izpauž savu interesi – starp apkārtējās vides izaicinājumiem un savu iekšējo pasauli – viņš spēj pa īstam mācīties un savas apgūtās prasmes arī pielietot.

Šis koncepts uzmanību pievērš aktīvai un netraucētai kustību attīstībai, kas ir komplekso spēju (piemēram, ķermeņa shēmas izzināšana, orientēšanās spēja un elementāras mācīšanās) attīstības pamats.

Vecāku izpratnei par bērna normālu attīstību nav jābūt primāri orientētai tikai un vienīgi uz konkrētu spēju, piem. velšanās, sēdēšanas, nostāšanās kājās vai staigāšanas apgūšanu. Ārkārtīgi būtiska bērna attīstībai ir vide un atmosfēra, kurā bērns atrodas, vecumam atbilstoši – nevis mulsinoši – piedāvājumi ķermeņa atklāšanai un izpratnei, kā arī patstāvīgas spēlēšanās attīstīšanās.

Stabils ikdienas ritms, kas rada drošību, piedāvāto spēļlietu skaita ierobežojums, telpas platības piemērošana un izvairīšanās no bērna [paš–] pārslogošanas – šīs ir lietas, kas nereti ir daudz svarīgākas par dažādām terapijām un specifiskām manipulācijām.

No Emmijas Pikleres teiktā

Jau piedzimstot, bērns ir personība.

Katram bērniņam vajag laiku, lai pierastu pie pasaules, neatkarīgi no tā vai viņš ir mierīgs, vai daudz raud.

Katrs vesels bērns sevī nes visu savu attīstības potenciālu. Neprasiet no bērna darīt to, kam viņš vēl nav gatavs.

Attiecībā uz bērnu, visu steidzināt un paātrināt nav ieteicams.

nevajag bērnu ne „spēlināt” ne „nodarbināt”. Spēja spēlēties ir ielikta katrā bērnā, arī tad ja viņš spēlējas savādāk, kā pieaugušais to ir gaidījis. Zīdainis, ja viņam tas tiek ļauts, kā rotaļlietu atklās un izmantos savus pirkstiņus un vēlāk arī savus kāju pirkstus. Ar to viņam pietiks ilgam laikam. Vēlāk svarīgi, lai viņš var brīvi kustēties , iepazīstot vidi. Pieaugušā uzdevums veido vidi , kurā bērns var darboties un attīstīties.

Ļaut bērnam pašam mierīgi iemācīties spēlēties – tā ir liela dāvana, ko varat sniegt savam bērnam. Bērns, kas atklājis savas rotaļas, neaugs par niķojošos, visu laiku uzmanību prasošu, garlaikotu čīkstuli, bet pats atradīs sev nodarbošanos.

Laikā, kad barojat, mazgājat un apkopjat mazuli, dāvājiet viņam visu savu uzmanību. Nesteidzieties un paskaidrojiet mazulim, ko jūs ar viņu darāt un ko no viņa vēlaties. Jau drīz viņš pats sāks jums palīdzēt.

Bērns pret kuru izturas ar cieņu, pavisam noteikti attīstās par patīkamu personību.

.

Advertisements